Romiešiem 8. nodaļā ir apsolījums, ka tiem, kas Dievu mīl visas lietas nāk par labu. Visas. Vai mēs spējam noticēt, ka arī mūsu neveiksmes ir daļa no Viņa varenā plāna un, ka būtībā tā ir Viņa griba, ka mēs krītam? Ne jau lai paliktu vārtoties pie zemes, bet tāpat kā bērni, kas mācās iet - krīt un ceļas, krīt un ceļas, atkal un atkal, kamēr gaita kļūst arvien drošāka un pastāvīgāka. Mēs esam Dieva bērni un nav nekā, kas mūs varētu šķirt no Kristus mīlestības. Nekā. Ja esam pakrituši, celsimies un iesim tālāk ticībā, ka Dievs mūs tik ļoti ir mīlējis, ka devis Savu mīļo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu. Lai neviens. Arī tu un es.

taisni tā KRĪTAM UN CEĻAMIES!!!
reizēm tikai gribas pačīks'tet, kad esmu nokritusi un gribas sevi pažēlot, lai kāds papūš ceļgalu un pasaka, ka viss būs labi un tad ir labi!