Laikam ritot un ejot cauri dažādām dzīves situācijām - gan iekšējām, gan ārējām, arvien skaidrāk pamanu, cik patiess ir šis apgalvojums, ka kristietība ir attiecības. Attiecības ar Jēzu Kristu. Tikai pavisam nesen Kungs no jauna man atklāja, ka Viņa sirdsvēlēšanās ir būt ar mani abpusējā sadraudzībā ik mirkli. Taču arvien manī ir kaut kas, kam svarīgāks ir cilvēku gods un atzinība. Paldies Dievam par Patiesības Garu, kuru Viņš ir bagātīgi izlējis pār mums un apveltījis mūs ar garīgu gudrību, atmaskojot melus un saminot zem mūsu kājām velnu – visu melu autoru. Vēstulē galatiešiem, Pāvils jautā: „Garā iesākuši, jūs miesā tagad gribat pabeigt?” Priekš sevis es to esmu sapratis tā, ka, tā kā Dievs ir Sākums un Gals, Alfa un Omega, tad, ja Viņš kaut ko ir iesācis, tad Viņam arī tas ir jāpabeidz, jo gods pieder tikai Viņam. Nav tā, ka Tēvs mums deva Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai izglābtu mūs tikai no elles kaut kādā nezināmā nākotnē. Nē! Viņš deva Savu Dēlu, lai tas iemājojot mūsos, faktiski dzīvotu caur mums ik dienas. Vienas dienas laikā, ir vairākas situācijas, kurās man ir jāatzīst, ka nezinu ko iesākt, vai nevaru ar kaut ko tikt galā. Taču noslēpums ir tas, ka man ne ar ko nav jātiek galā. Tēvs vēlas, lai es paceļu savas acis uz Jēzu un ļauju Viņam pabeigt to, kas jāpabeidz, jo ne jau es sevi pats tai situācijā ievedu. Tēvs mani ieved problēmsituācijā un Viņš arī izved no tās – Kristus uzvarā. Garā iesāk un Garā pabeidz. Jo izvest cauri problēmai var vienīgi Kristus Gars mūsos.Tur nepalīdzēs nekas cits, tai skaitā – zinātniskie grādi,izlasītās grāmatas, pieredze - jebkura darbība, kas sakņojas miesā, nevis Garā.Kaut kur pa vidu tam visam ir arī ticība, kas dara mūs spējīgus saņemt Viņa Dzīvību ik mirkli.

Ja runajam par likumiem un bauslibu ,isuma man, Tevs ir atklajis :

Gan jauna gan veca deriba ved mus uz krustu un raada Jezu. Veca deriba ir pilna ar notikumiem kas atdarina velak notiekosho Jezus upureshanu. Dievs ir devis mums bauslibu lai mes redzetu kas mes esam sava miesa, ka esam jau dzimushi grecinieki, precizak pat bez grekoshanas mes pashi budami dzivi shaja miesa esam greks. Cilveki doma, ka bausliba ir dota lai uzvaretu greku, bet tieshi otradi bausliba atdzivina to kas mums ir iedzimts no Adama. Bausliba ir parkapumu speks. Bausliba ir tiira un perfekta, un cilveks nav ne Tuvu. Tatad mes redzam ja censhamies dzivot pec bauslibas momentali ir vajadziba pec glabeja.(ja skaties spoguli un esi neglits, ta nav spogulja vaina) bausliba ir ka spogulis kas parada musu isto dabu. Tad nak Jezus musu kungs, un parada sho bauslibu isto standartu, un izradas ka pilnigi neviens nav spejigs tas pildit, un katra seja ir vainiga Dieva prieksha. Bet tad vins pats vinu izpilda, un velak sanem sodu musu vieta. Tadad caur Jezu mes esam brivi no bausibas, no lasta un no visa kas varetu mus atturet no Dieva. Jauna deriba, kas ir laba vests par Jezu, krusta sistu, un Dievs musu grekus vairs nepiemin. Loti zel man ir kad es dzirdu shis abas deribas samixetas kopa, kad man dod gan zelastibu, gan likumu, tapec ari dzivoju domadams ka vienudien Dievs man ir piedevis, bet citu dienu es jutos ka vins ir atkal dusmigs uz mani. Mans prats man pietiekami melo un es karoju ar vainas apzinju, un ja man baznica ar to palidz es nebrinos ka cilveki padodas. Cik reizes man nav doti jauni likumi, und darbi. cik reizes nav macits ka man pareizi jadzivo un jaaturas no greeka. Un cik reizes neesmu ticis biedets ar elli. Nu tad taa, elle nav prieksh greciniekiem ka daudzi doma, mes visi esam grecinieki. Elle ir prieksh tiem kuri atraida Jezu. Es ticu Jezum bet ari biezi shaubos un eju caur neticibu, bet mana ceriiba , Jezus nekad nemainas un atkklaj sevi arvienairak. tad nu pietika man ignoret Jezus davanu kas ir Svetiba caur vinu. Es sapratu to, lai tiktu ieksha sho izglabto cilveku ierinda man nav jalabojas, man ir jaatzsit sava nespejiba un nepilniba un jatic, ka bez savas piepules vins mani izmainis dzivojot mani.