Laikam ritot un ejot cauri dažādām dzīves situācijām - gan iekšējām, gan ārējām, arvien skaidrāk pamanu, cik patiess ir šis apgalvojums, ka kristietība ir attiecības. Attiecības ar Jēzu Kristu. Tikai pavisam nesen Kungs no jauna man atklāja, ka Viņa sirdsvēlēšanās ir būt ar mani abpusējā sadraudzībā ik mirkli. Taču arvien manī ir kaut kas, kam svarīgāks ir cilvēku gods un atzinība. Paldies Dievam par Patiesības Garu, kuru Viņš ir bagātīgi izlējis pār mums un apveltījis mūs ar garīgu gudrību, atmaskojot melus un saminot zem mūsu kājām velnu – visu melu autoru. Vēstulē galatiešiem, Pāvils jautā: „Garā iesākuši, jūs miesā tagad gribat pabeigt?” Priekš sevis es to esmu sapratis tā, ka, tā kā Dievs ir Sākums un Gals, Alfa un Omega, tad, ja Viņš kaut ko ir iesācis, tad Viņam arī tas ir jāpabeidz, jo gods pieder tikai Viņam. Nav tā, ka Tēvs mums deva Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai izglābtu mūs tikai no elles kaut kādā nezināmā nākotnē. Nē! Viņš deva Savu Dēlu, lai tas iemājojot mūsos, faktiski dzīvotu caur mums ik dienas. Vienas dienas laikā, ir vairākas situācijas, kurās man ir jāatzīst, ka nezinu ko iesākt, vai nevaru ar kaut ko tikt galā. Taču noslēpums ir tas, ka man ne ar ko nav jātiek galā. Tēvs vēlas, lai es paceļu savas acis uz Jēzu un ļauju Viņam pabeigt to, kas jāpabeidz, jo ne jau es sevi pats tai situācijā ievedu. Tēvs mani ieved problēmsituācijā un Viņš arī izved no tās – Kristus uzvarā. Garā iesāk un Garā pabeidz. Jo izvest cauri problēmai var vienīgi Kristus Gars mūsos.Tur nepalīdzēs nekas cits, tai skaitā – zinātniskie grādi,izlasītās grāmatas, pieredze - jebkura darbība, kas sakņojas miesā, nevis Garā.Kaut kur pa vidu tam visam ir arī ticība, kas dara mūs spējīgus saņemt Viņa Dzīvību ik mirkli.