Par naudu ir dzirdēts, ka to mēdz viltot. Daži viltojumi ir tūdaļ atpazīstami, daži ir tik precīzi izgatavoti, ka tos pamanīt var vienīgi ar speciālas aparatūras palīdzību. Viltojumus izgatavo mēģinot attēlot oriģinālu. Kad viltojumi tiek izgatavoti, tos mēģina atmazgāt – cik es saprotu(es neesmu mēģinājis naudu viltot) šo viltoto naudu cenšas iepludināt tirgū un iesmērēt kā īstu. Parasti, agri vai vēlu, viltotā nauda tiek atmaskota, ņemot vērā to, ka tie kuri pārbauda naudaszīmes, pazīst oriģinālu.

Man šī informācija ir kā līdzība ar visoriģinālāko Oriģinālu – Jēzu. Man atliek pazīt Viņu un visi viltojumi, sākot ar visnekvalitatīvākajiem, sāk atklāties. Ejot arvien dziļāk un tālāk Kristū, pamazām atklājas arī ļoti smalki izstrādātie Krāpnieka viltojumi. Varētu jau domāt, kas tad tur liels? Vai tad nevarētu tik pat labi lietot arī tos viltojumus, kurus lielākā daļa neatpazīst? Atšķirība tomēr ir tā, ka Īstas Šķīstas Dzīvības vietā mums tiek iesmērēts kaut kāds patiesībā nebaudāms zaņķis iereklamējot to kā visgardāko gardumu.