Bijušās ateistes Klaudijas Ņikita m. Ustjušaņinas personīgā liecība:

Biju pārliecināta bezdieve. Zaimoju un nīdu tos, kas ticēja Jēzum Kristum. Pati dzīvoju grēka dzīvi. Biju PSKP biedre no 1965. gada.

Saslimu ar nedziedināmu slimību - vēzi. Slimoju trīs gadus, bet uz gultas negulēju. Ārstējos un cerēju izveseļoties, taču nekas nelīdzēja. Novārgu un izģindu, ka pat ēst un dzert nevarēju. Tad mani ievietoja slimnīcā. Tika ataicināts profesors, kas nolēma mani operēt. Tieši operācijas laikā es nomiru, tad, kad uzgrieza manu vēderu. Taču dīvaini - tanī pašā laikā es stāvēju starp ārstiem un ar šausmām skatījos uz savu miesu. Kuņģis un arī zarnas visas bija vēža mezglos. Es stāvēju un pati brīnījos un domāju, kāpēc mēs esam divas - es stāvu un es arī guļu.

Ko darīsim, cik daudz atdosim no sevis, ko ziedosim, lai uzlabotu attiecības ar savu laulāto draugu, lai tās būtu   intīmakas, piepildītākas un stabilākas?  Jautajums ko mēs bieži uzdodam sev, it sevišķi tad, kad ikdiena nav tik "saulaina" ka gribētos.

Laime dzīvē sākas ar laimi mājās, piepildītām attiecībām ar savu tuvāko - savu laulāto draugu. Kad ģimenē viss ir labi, pat lietaina diena ir saulaina un darba diena paskrien nemanot, kašķīgais kaimiņš nav vairs ienaidnieks un rindas veikalā nekaitina.

Mēs katrs gribam attiecības, kas mūs dara laimīgu;  ikdienas rūpes paņem savu un liesma izdziest, ja tā netiek uzkurināta. Šo liesmu uzkurināt, noturēt caur vēju pusmām un padarīt stiprāku varat kustības Laulāto Tikšanās vaditajās rekolekcijās, uz kurām aicinam arī jūs!

Lūk, dažas dalībnieku liecības:

„Zinājām, ka laiks ir jāvelta viens otram. Bet viena lieta ir zināt, otra saprast. Paldies par to, ka palīdzat saprast!" (Andris un Inese, 2007)

„Mīļš paldies par šo brīdi, kad varam apstāties no ikdienas steigas un apdomāties vai mūsu izvēlētais ceļš, pa kuru iet mūsu ģimene ir pareizais. Tas palīdz saprast šīs mūsu kļūdas un nepilnības." (Silvija un Andris, 2005) 

 Neķītrās acis

Lasīt sākumu
Sekss: Dievs to radīja, pasaule to pārveidoja (1 Daļa)
Starp abām ausīm (2 daļa)

Sātans uzbrūk mums ikdienā. Viņa galvenais plāns ir iznīcināt mūsu spējas uz patiesu intimitāti. Ikdienā mēs tiekam baroti ar informāciju, ka ārpus laulības sekss ir šodienas norma, skolā bērniem māca, ka galvenais ir izsargātais, lai nebūtu nevēlamas apaugļošanās vai seksuāli transmisīvās slimības.

zaudējuši kauna jūtas un sākuši nodoties izvirtībai, sagandēdami savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību. (Efeziešiem 4:19)

Esi pirmais kas pievieno komentāru | Pievienot kā iecienītāko (74) | Citē šo rakstu savā portālā | Apskatīts: 3562

Jùsu dzìvè lai nav mantkàrìbas! Lai jums pietiek ar to,kas pie rokas,jo Vinsh pats ir sacìjis: "Es tevi neatstàshu un tevi nepametìshu," tà ka més droshi varam sacìt: "Tas Kungs ir mans palìgs,es nebìshos! Ko cilvèks man darìs?" (Véstule Ebrejiem 13.nod.)

Kredìtu laikmets. Paràdi un lìzingi. Sadzìves tehnika, mashìnas, datori, màjas uz paràda! Daudz mantu,kuras patiesìbà nemaz nevaram atlauties. Vèl vairàk mantu. Reklàmas sauc- "Saki sev-jà", "atlaujies vairàk", "nashkjojies uz nebédu"!

 Starp abām ausīm 

Lasīt sākumu Sekss: Dievs to radīja, pasaule to pārveidoja (1 Daļa)

Kur ir kontroles panelis mūsu seksuālajām izjūtām, kur ir tā poga, kas iedarbina un izslēdz mūsu seksuālās dziņas un vēlmes? Vai tās ir iespējams kontrolēt un kā?

Seksualitātes cīņa ir mūsu prāta cīņa, nevis fizisko vajadzību cīņa. Ikdienā pat nevaram aiziet līdz skolai, darbam, maizes veikalam, neredzot kādu plakātu ar seksuālu reklāmu. Mājās atnākot, ieslēdzam TV, un arī tas ir pilns ar nebeidzamām seksuālām ziņām un attēliem.

Cilvēks kļjūst par to, par ko vinš domā.

Salamons mums stāsta: 

Lūk, es skatījos pa sava nama logu cauri sētas skadriņiem un noraudzījos jaunajos nejēgās, un starp jaunajiem zēniem manu uzmanību saistīja kāds neprātīgs jauneklis,  kas pagāja garām zināmam ielas stūrim un novirzījās uz ceļu gar viņas māju vakara krēslā, kad jau bija satumsis un gandrīz jau iestājusies nakts.  (Salamana Pamācības 7:6-10)

Esi pirmais kas pievieno komentāru | Pievienot kā iecienītāko (61) | Citē šo rakstu savā portālā | Apskatīts: 4965

Valentina lieciba -  

Tas notika 90.gadu pirmajā pusē.Kadu nakti sieva mani pamodināja-"Kaut kur deg,jūtama dūmu smarža,dzirdams šīfera sprakšķi ugunī." Ātri bijām augšā, un izsteigušies uz ielas devāmies ugunsgrēka pazīmju virzienā.Tur netālu kādā mājā dzīvoja arī mana Oma.Ieraudzījām uguns postu.Kaut arī 2 gadus pēc armijas pats biju nostrādājis par šoferi uz ugunsdzēsēju auto,ko tādu nebiju redzējis.