Maijas lieciba -

Par mani personiski ir tā, ka vienmēr esmu ticējusi tam, ka ar fiziskās nāves beigšanos vēl nekas nav galā. Savos trakajos tīņa gados daudz domāju par pašnāvību, taču, lai kur pagriezos un lai ko lasīju, vienmēr atradu viedokli, ka tas ir traki, jo pēc tam ir vēl trakāk. Un man bija ļoti lielas bailes nonākt elle.

Valentīna liecība -

Neilgi pēc tam,kad biju pametis valsts darbu,uzsākot savu biznesu,atgriezies jauns kristietis,man dzīvē radās jauna problēma. Bija 92.gads,kad rekets bija izplatīta parādība ,un Ventspils nebija izņēmums. Pilsētā varēja redzēt bravūrīgos skūtgalvjus,kuri atļāvās pat mašīnas atstāt krustojumā savā starpā aprunājoties. Likumsargi ar viņiem saķerties īpaši negribēja. Pirmā saruna ar šiem bija īsa, jo atbraukuši uz firmai piederošo veikalu,sarunā pārpratuši veikala piederību privātstruktūrai ar piederību valstij, ātri aizbrauca. Vēlāk sākās biežāki apciemojumi,bet vienmēr sakārtojās tā,ka nekad nebiju uz vietas.

Daces liecība -

Dievu zinu kopš 6 gadu vecuma, bet kristījos tikai pirms 3 gadiem.

Kad biju maziņa, tad atceros, ka gribēju daudzas reizes sev uztaisīt pašnāvību, jo likās, ka es neesmu nevienam vajadzīga,jo vecāki vairāk pievērsās mazajam brālītim. Es vienmēr sevi kritizēju. Tad es mammai teicu, ka esmu lūgusi Dievu, lai Viņš man dod māsiņu ar ko spēlēties-un deva:)

Daces liecība-

Reiz smagi saslimu, tikai 16g bija, un mani ārstēja lielās (max pieļaujamās) devās ar zālām, kam ir izteiktas blaknes, cita starpā var izraisīt neauglību.
Mēs ar vīru uz bērniņu ilgi gaidījām, abi lūdzām, pat vīrs, kas nav nav kristietis.
Beidzot nolēmām, ja nekas nesanāks pašiem, tad adoptēsim. Es pie šīs domas pieķēros, pat pārtraucu lūgt par šo lietu, bet tad drīz vien pieteicās bērniņš.
Manam brīnumam ir jau 2 gadi, bet varēja arī nebūt.

Dace B, (10 decembris, 2007)

Valentīna liecība -

Manas pirmās mājas bija dzīvoklis mājā Ventspils baptistu baznīcas sētā,un viens no bērnības draugiem mācītāja dēls.Arī iepriekšējās paaudzes apmeklēja baptistu draudzi.Bet tā kā augu sociālisma laikā,mani neviens īpaši baznīcā iet nespieda.Atceros,ka reiz pat skolā izsauca pie skolotājas,kur man uzdeva jautājumu,vai eju baznīcā un esmu ticīgs,vai vecāki tic un apmeklē baznīcu.DIEVS mani jau no bērnības vadīja un pasargāja(daudzos gadījumos varēju aiziet bojā).Dzīvojot pie baznīcas man nācās redzēt arī cilvēku izvadīšanu pēdējā gaitā.

 Liesmas liecība -

Pievienosu vienu savu liecíbu.Sí nebús skaista liecíba,varbút kádi mani te pat nosodís,bet gribéju liecinát,ka Dievs ir Zélastíbas Dievs un piedod arí tad,ja esam launu darijusi! Un paldies Dievam par to!Tas nenozímé,grékojiet tik un vienmér piedos!Nebút,né,bet,ja tomér krítam,Dievs neatstáj mús,bet palídz celties!
Tas notika manas ticíbas dzíves pasá,pasá iesákumá,kad biju savá sirdí pienémusi Jézu Kristu par savu Kungu un Glábéju,biju izskírusies turpmáko dzívi vadít kopá ar Dievu.
Ká zinám,domásana neizmainás viená mirklí un svétdzíve-tas ir process.

Oļega liecība -

Sveiki Dieva mīļotie. Gribu ari pievienot savu liecību, jo Dieva žēlastība ir bezgalīga.
Biju vel jauns Dieva bērns, tikai kāds pusgads pagājis, ka Jēzus Kristus ienāca manā dzīvē. Strādāju tajā laikā pagastā par elektriķi. Bija pavasaris. Kusa sniegs, zeme ļoti mitra. Darbs bija jāveic ārā, vienam pašam. Jāremontē automātiku kādam kanalizācijas sūknim. Blakus sadales skapis ar skaitītājiem un drošinātajiem. Lai paveikt darbu, vajadzēja izņemt drošinātājus tai līnijai, kas gāja uz automātiku. Izņēmu drošinātājus pilnīgi pārliecināts, ka tie ir pareizie. Sāku darbu pie automātikas. Skrūvēju skrūves ar skrūvgriezi, kad tās bija atlaistas, tad turpināju tās skrūvēt ar rokām, jo vietas tajā automātikas kastē bija maz. Stāvēju uz mitrās zemes, ar roku pieturējos pie šīs kastes metāla korpusa. 

Māra lieciba -

Dievs ir brinišķiks un viņa želastiba ir par mums.
Es lasiju jusu liecibas un ta katra ir ipaša un liels Dieva ierocis. Es pastastišu savu liecibu. Es augu nekristiga ģimenē un Dievu nepazinu, ka ari mana ģimene bija problemas ar alhoholu . Kad man bija 13 gadu, vecaki izšķiras , un es pus-gadu dzivoju pats par sevi . Iemacijos visadas sliktas lietas un ari draugus sev tadus atradu . Pectam dzivoju ar vecomati, bet viņa nespeja mani audzinat . Un es izaugu uz ielas, majas tikai gaju paest un izguleties. Zagu, lietoju alkaholu, un ari 16 gados saku lietot visadas narkotikas, ari tiku vairakas reizes tiesats un biju 2 reizes ieslodzijuma.

Ilzes lieciba -

Kad jautāju Tētim kā lai pateicos par visu labo ko Viņš manā dzīvē ir darījis, saņēmu atbildi 9.psalmā 2-3p. Liecība ir dzīve un dzīves piedzīvojums. Arī manā dzīvē ir daudz liecību. Ja ir pacietība izlasīt, mazliet padalīšos piedzīvotajā :

No tumsas – gaismā!
Tas notika daudz gadu atpakaļ, kad vēl nebiju iepazinusi Svētos rakstus – Bībeli. Maz ko zināju par Dievu – Tēti, viņa Dēlu – Jēzu Kristu un Svētā Gara spēku. Man dzīvē bija jāpiedzīvo daudz vilšanos. 

Guntas liecība -

Dievs mani ir vadījis sargājis jau no mazotnes.Kad gulēju maza gultiņā ,bet istabā ienāca lodveida zibenis,kas nostājās virs manas gultiņas un tad pēc laiciņa lēni izgājis pa logu-mamma bija nobijusies ne pa jokam,bet tā nu bija.Tad atkal gadu vecumā ,kad mamma bija aizgājusi pēc ūdens ar diviem spaiņiem,bet es piegāju pie degošas plīts un attaisīju durvītes un aizdedzināju savu kleitiņu.