Mācītājs: Artis Kols

Ar mazuļa piedzimšanu dzīve mainās. Katrs mazulis ir dzīva, mūžīga dvēsele. Ar to mums ir milzīga atbildība, kas ir uzlikta  mātes un tēva pleciem, sagatavojot šo bērnu viņa dzīvei pasulē un Dieva valstibai.

Ar bērna piedzimšanu vecāki bieži vien sāk augt savās atiecībās ar Dievu, kaut arī  tas ilgtu pavisam nelielu laika posmu. Pilni  apbrinas, kuru pat gruti ir aprakstī, vecāki sāk domāt par to, kas būtu tas labākais  bērnam. Dažādu jauktu jūtu vidū arī iejauktas bailes no Dieva, bažas par to, vai bērns ir labās attiecibās ar Dievu un gatavs vinu satikt, kad  pienāks laiks.

Daudzas konfesijas piedāvā vecākiem bērnu kristišanu kā iespēju nomazgāt bērna grēkus, un iesvētīt bernus kristīgo pulkā, Dieva draudzes lokā. Tas nomierina bažas vecāku sirdīs par sava mazuļa attiecībām ar Dievu.

Citas konfesijas nekrista mazuļus, bet piedāvā vecākiem bērna svētīšanas ceremoniju, kas draudzes preikšā ļauj vecākiem apliecināt, ka viņi audzinās savu bērnu tā, lai viņš pazitu Dievu, un spētu izdarīt lēmumu pieņemt pestīšanu tiko  ir sasniedzis piemērotu vecumu.

Dēļ tā, ka bērna kristišana un bērna stādišana Dieva priekšā atšķiras, un denominacijās šī emocionālā izvēle var izvērsties par lielu konfliktu starp ģimenes locekļiem, vai pat dažādam konfescijām ,un pat bieži neiespējamai samierināšana starp vecāku vēlmēm un vec-vecāki gribu - viens vai otrs kļūst aizvainoti, jo viņu vēlamais  veids nav izpildits.

Lai noskaidrotu kas ir pareizais veids, mēs vērsisimies pie Bībeles,- Dieva Svetā vārda, un apskatisim, ko tas saka par šo tēmu.

I. Dāvida septiņu dienu vecais mazulis nomirst un aiziet uz Paradīzi.

2. Samuēla Gr. 12:16-23

Un šī bērna dēļ Dāvids meklēja Dievu, un Dāvids iesāka gavēni, un, kad viņš pārnāca, tad viņš pārnakšņoja, visu nakti gulēdams uz zemes. Tad cēlās viņa nama vecaji, lai pār viņu noliekušies viņu pieceltu no zemes, bet viņš to nevēlējās un neēda maizi kopā ar tiem. Un notika, ka septītajā dienā šis bērns nomira, un tad Dāvida galma ļaudis baidījās viņam pateikt, ka bērns ir miris, jo viņi domāja: ja jau viņš mūsu balsij neklausīja, kad bērns vēl bija dzīvs, kā tad tagad mēs pateiksim, ka bērns ir miris? Ka viņš nenodara sev ko ļaunu!
Bet Dāvids redzēja, ka viņa galma ļaudis savā starpā klusi sačukstas; tad Dāvids nomanīja, ka bērns ir miris. Un Dāvids jautāja saviem galma ļaudīm: "Vai bērns ir nomiris?" Un tie viņam atbildēja: "Jā, viņš ir miris!"
Tad Dāvids piecēlās no zemes, mazgājās un svaidījās, un pārmainīja savas drēbes, un iegāja Tā Kunga namā un pielūdza Viņu. Kad viņš bija atgriezies atpakaļ savā namā, tad viņš lika atnest ēdienu un ēda maizi.
Tad viņa galma ļaudis viņam sacīja: "Cik nesaprotama ir tava izturēšanās! Kamēr bērns vēl bija dzīvs, tu gavēji un raudāji, un tagad, kad bērns ir nomiris, tad tu celies augšā un ēd maizi."
Bet viņš sacīja: "Kamēr bērns vēl bija dzīvs, es gavēju un raudāju, jo es domāju: kas zina, varbūt Tas Kungs par mani apžēlojas un bērns paliek dzīvs. Un tagad, kad viņš ir miris, kādēļ man vairs gavēt? Vai tad man ir iespējams to atgriezt atkal pie dzīvības? Es gan noiešu pie viņa, bet viņš pie manis atpakaļ vairs neatnāks!"

Davids zinaja ka vinsh vienu dienu buus tur kur vinja dels ir, un Davids runaja ar parliecibu par to ka vinsh buus Paradize balstoties us savas ticibas Dievam.

Psalmi 23:6

"Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr. "

Nekas ipašs nebija darīts šim mazulim. Ne kristīšana, ne svētīšana, ne reliģisks dievkalpojums. Bet Dāvidam bija atklāts, ka vinš būs Paradīzē kopā ar savu dēlu. Viņā bija bija tik daudz miera sajūtas ,ka vinš  nomazgājas un paēda kārtīgas vakariņas tā vietā, lai raudātu vai sērotu. Neparasta reakcija? Nē,- bet gan rīcība, kas nāk no vīra ,kurš pazina Dievu. Vai TEV, Māte un Tēvs, ir tāda ticība?
  

II. Vecums kad atbildība nāk.

5. Mozus Gr. 1:39

" Un jūsu mazie bērniņi, par kuriem jūs sacījāt, ka tie kļūšot par laupījumu, un jūsu jaunie dēli, kas tolaik nemācēja atšķirt labu no ļauna, tie tur nonāks tanī vietā; Es viņiem šo zemi došu, un viņi to iegūs sev par īpašumu. "

Katra bērna dzīvē ir neliels laika periods, kad bernam nav apzinas par to, kas ir labs un kas ir ļauns. Tie vēl nespēj "dzirdet ar ausim, un.... saprast ar savām sirdīm, redzēt  acīm un saskatīt un... kļūt pa jaunpiedzimušiem un dziedinātiem"  Matejs 13:45-46

Katrs bērns ir peidzimis pēc dabas, kā grēcinieks.

Romiešiem 5:12

"Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši;"

Katrs bērns, agrāk vai velāk ,kjūst par grecinieku savas apzinātās izvēles dēļ. Cilvēka raksturs pēc savas dabas ir ar noslieci uz  grēku un ļaunumu. Mums nevajag saviem bērniem mācīt ,kā darīt ļaunu,- viņi to darīs pēc savas dabas. Mums saviem bērniem ir jamāca kā darīt labu. Tiko tie ir pietiekoši veci, mums tiem ir jamāca par pestīšanu, kā tikt glābtiem. Dievs, musu Tēvs debesīs ,grib ikvienu bērnu Paradīzē kopā ar sevi,-arī tavējo! Tā ir Viņa vēlme.

Matejs 18:14

"Tāpat arī nav jūsu Debesu Tēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu. "

Šim bērnam ir jāmāca Gospelis (Matejs , Marka, Lūka un Jāņa evanģēliji) , - tiko viņš ir pietiekoši vecs. Es esmu redzējis bērnus, kas ir pat četrus, piecus un sešus gadus veci, kas ir nožēlojuši savus grēkus un sapratuši nepieciešamibu pēc Glābēja. Tie ir griezušies pie Jēzus Kristus un pieņēmuši Viņu  par savu glābēju, balstoties uz ticibu, kas ir viņu sirdīs.  Mazs mazulis nespēj to izdarīt, kaut arī daži bērni to spēj pat agrā vecumā.

Tiko bērns var pieņemt lēmumu par savu darbību, tā viņš ir atbildigs par savu rīcību. Vecākiem ir jamāca bērniem Dieva vienkāršais plāns viņu glābšanai tik agri dzīvē,- cik tas ir iespējams.

III. Bibeliska kristīšana ir  tiem , kas tic, - nevis mazuļiem.

Apskatīsim tik vienu no trispadsmit dažādiem Bībeles Rakstiem par kristībām, kas ir pierakstīti tieši mums. Šis stāsts ir atrodams  Apustuļu darbos  8: 29-38

" Gars Filipam sacīja: "Ej klāt un turies līdztekus šiem ratiem."Un piesteidzies Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: "Vai tu arī saproti, ko tu lasi?" Bet viņš atbildēja: "Kā gan to varētu, kad neviens mani nepamāca?" Un viņš lūdza Filipu iekāpt un sēsties viņam līdzās. Rakstu nodaļa, ko viņš lasīja, bija šī: "Viņš ir kā avs, ko ved uz kaušanu, un, kā jērs apklusis cirpēja priekšā, Viņš neatver Savu muti. Viņa pazemošanās dēļ sods Viņam atlaists: kas izskaidros Viņa cilti? Jo Viņa dzīvība ir no zemes paņemta projām."

Galminieks Filipam jautāja: "Es tevi lūdzu, par ko pravietis to saka? Par sevi pašu vai par kādu citu?" Filips, ar šo vietu iesākdams, viņam pasludināja evaņģēliju par Jēzu. Pa ceļu braukdami, viņi nonāca pie kāda ūdens, un galminieks sacīja: "Lūk, ūdens! Kas mani kavē kristīties?" Bet Filips sacīja: "Ja tu no visas sirds tici, tad to var." Un viņš atbildēja: "Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls." Viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un galminieks, nokāpa ūdenī, un viņš to kristīja."

Bībelē visi kristītie, ir pieaugušie cilvēki. Tur nav neviena paša stāsta par mazuli, kas ir kristīts.

Cilvēkam, kurš tika kristīts,  vajadzēja būt ticigajam vispirms. Savā brīvajā izvēlē un gribā viņam bija jāpieņem Jezu Kristu par savu Pestitāju.

Vārda "kristibas", jeb "baptisms" bībeliskā nozīme ir "pārņemt, iemērkt, palikt apakšā, pilnībā apņemt,pagremdēt". Tas nenozīmē "uzpilināt, uzšļakstīt".

Pirmais vēsturiski pierakstītais gadījums, kad "kristīja mazuli" notika kad Romas imperātors Valens pieprasījis, lai viņa mirstošais dēls tiktu kristīts, tas notika 370 gadā. Baznīca padevās viņa bailēm un kristīja mazuli. Šodien baznīcas turpina padoties vecāku bailēm un "krista" mazuļus.

Šāda veida kristišana nav Bībeliska. Ūdens pilināšanas veids tika ieviests 1311 gadā no  Council of Raven. Tiem nebija nekādu tiesību mainīt to, kas teikts Rakstos, kaut gan tai pašā laikā tieši to šodien turpina darit ļoti daudzi.

Bībeles stāstā, ko pieminējām iepriekš (Apustuļu Darbi 8: 29-38 ) "un viņi abi nokāpa ūdenī". Kas? Divi pieaugušie.

IV. Bērnu svētīšana/ priekšā stādīšana Dievam pieminēta Rakstos

Lūkas Ev. 2:21-22

"Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad Viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija iedzimis mātes miesās. Un, kad viņas šķīstīšanas dienas bija beigušās pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, lai to stādītu Tam Kungam priekšā"

Marija stādīja priekšā Dievam savu pirmdzimto Dēlu, Jēzu. Jēzus netika kristīts līdz viņš bija 30 gadus vecs, bet tika stādīts priekšā Dievam, kad viņs bija 8.

Anna, Samuēla māte, svētīja savu dēlu Dievam šajā stāstā:

I Samuēla Gr. 1:24-28,

"Un, kad viņa bija to atšķīrusi, viņa veda to sev līdzi, arī trīs vēršus un ēfu miltu, un vienu ādas trauku ar vīnu, un noveda uz Šīlo Tā Kunga namā; bet puisēns bija vēl jauns. Tad tie nokāva vērsi un pieveda zēnu pie Ēļa. Un viņa sacīja: "Mans kungs, tik tiešām, ka tava dvēsele dzīvo, mans kungs! Es esmu tā pati sieva, kas šeit pie tevis stāvēja, lūgdama To Kungu. Es lūdzu pēc šī zēna, un Tas Kungs man to ir devis, ko es esmu no Viņa lūgusi. Tādēļ es arī to Tam Kungam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu mūžu, kamēr tas dzīvos, - viņš ir no Tā Kunga izlūgts." Un viņi tur pielūdza To Kungu.

Katram vecākam vajadzētu saprast to, ka bērni ir pūrs, kas ir Dieva dots. Tā ir dāvana no Dieva.

Psalmi 127:3

"Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība. "

Tas būtu ieteicams, bet nav nepieciešams vecākiem "oficiāli" veltīt/svētīt savu bērnu Dievam publiskā ceremonijā. Tas ir pilnīgi tikai starp vecākiem un Dievu.

Es iesaku vecākiem vest savus bērnus uz Svētdienas Skolu un baznīcu katru nedēļu. Nesūti viņu, bet gan ņem viņus sev līdzi. Es arī iesaku,  cešaties, lai jums ir kristiešu mājas, kur katrs no vecākiem ir ticīgais Jezum Kristum, Bībeles students un vīrs vai sieva, kas lūdz lūsgšanas. Neviena reliģiska organizācija, ne reliģisks likums vai noteikums nespēs padarīt tava bērna un Dieva atiecības pareizas. Tikai un vienīgi ticība Jēzum Kristum var tos izglābt, kad viņi pieaug attiecigā vecumā.

Vecākiem nevajag baidīties par savu bērnu, bet drīzāk gan par sevi, lai tie spētu dzīvot kā labs piemērs un liecība savu bērnu priekšā kāmēr tie izaug, lai bērns neaizveras pretreakcijā pret Dievu vecāku hipokrātijas dēļ.

Tēvi un mātes - skatāties acīs, jums uzliktajai atbildibai! Efeziesiem 6:4

"Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem Tam Kungam. "

----------------------------------------------
Originalais anglju valodas spredikjis ir atrodams seit : http://www.fbbc.com/messages/baby_dedication.htm
Paldies Valentinam Gromovam par redigesanu.
Tulkoja Iveta Thetford

Komentāri (1)

	1. Rakstīja Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret spamu, Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu 19-01-2009 17:47
	papētīsim vairāk... http://my.opera.com/neparastais/blog/bernu-kristibas-jautajums Paziņot

Tikai reģistrētie lietotāji var komentēt.
Lūdzu reģistrējieties, vai ielogojieties.

Powered by AkoComment Tweaked Special Edition v.1.4.6
AkoComment © Copyright 2004 by Arthur Konze - www.mamboportal.com
All right reserved