Ingusa lieciba -

Bībelē ir vārdi:
4 Pār mani nāca Tā Kunga vārds, kas man sacīja:
5 "Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām."
Jeremijas 1. nod.

Lai gan minētais attiecas uz pravieti Jeremiju, tomēr tas var attiekties arī uz mums...
Kad piedzimu, nepiedzimu viens, bet piedzimu kopā ar savu brāli, kanekā biju viens no dvīņiem... mātes miesās mans brālis bija nospiedis manas kājas... kānekā tur iekšā šauri :)... Kad biju piedzimis, es nestaigāju ar kājām līdz 2 gadu vecumam... mani aizveda pie ārsta uz Rīgu... profesors Pakalniņš mani izmeklēja un teica mātei... tavs bērns nekad nestaigās, nespēs pats paēst un noturēt karoti mutē... viņš būs debīls... piedāvāja mani sūtīt uz Daugavpils bērnunamu un par mani saņemt pensiju 16 rubļus...

Māte strikti atbildēja - es pati uzaugu bērnunamā un savu bērnu tur neatdošu, es cīnīšos...

Lai paātrinātu manu attīstību, vajadzēja dabūt speciālas zāles, ko visā Latvijā nevarēja nopirkt... bet Rīgā tās tomēr atrada kādā kara aptiekā...

Māte apguva masāžas paņēmienus Limbažos un sāka ar mani riktēties... veltīja man savas pūles un mīlestību... tajā laikā mēs bijām 3 bērni ģimenē...

Kādos ziemassvētkos es bez kāda palīdzības piecēlos un sāku staigāt pāri visai iztabai... pie mātes...
Mama aiz laimes raudāja un bija ļoti priecīga... jo viņas dēls beidzot pats staigāja... tā bija Dieva dāvana viņai par visām pūlēm un ticību savam bērnam...

Vēlāk mani aizveda pie tā paša profesora, kas mani "norakstija" un viņš bija izbrīnīts un teica mātei... es nedomāju, ka tas būs iespējams...

Ingus Siliņš, 25 g.v. Aloja (4 decembris, 2007)