Ingusa lieciba -

Ar darba kolēģiem ( Es, Velga un Gudars ar savu sievu ) devāmies uz Latgali, uz Aglonu ekskursijā... braucām pa ceļu un īsti nezinājām pa kuru ceļu jābrauc Lodes pilsētas krustojumā.. un aizraucām pa garāko ceļu... braucām diezgan ātri pa autošoseju uz Līvāniem... nu kādi 200 km satiksme bija blīva un intensīva... pretī brauca pa otru joslu smagās mašīnas..

Kad nokļuvām Līvānos, sagaidījām pārējos darba kolēģus ar mašīnām, lai kopā dotos pusdienot kādā nomaļā ēstuvē.... Kad mēs braucām lēni pāri nomaļai dzelsceļa pārbrauktuvei ( nelīdzena brauktuve ) pēkšņi salūza mašīnas priekšējā rata turētājstienis "reaktīvā ķega" tautas valodā un rats berzās gar širmi... Velga izkāpa no mašīnas ārā ( viņa bija pie stūres ) un apskatijusi bojājumus, sāka slavēt un pateikties Dievam par izglābšanos no drošas nāves... Viņa teica, es neticīgs cilvēks pateicos Dievam....

Rūpīgi apskatot stieni, tas bija jau sen aizlūzis un turējās uz mazu gabaliņu kopā...
Arī es klusi pie sevis pateicu Dievam paldies...
Mašīnu aizveda uz remontu un mēs sakāpām pārējo kolēģu mašīnās un turpinājām ceļu...

Kad bija viss apskatīts... un svētki nosvinēti ( kādam bija dzimšanas diena ), nākamajā dienā devāmies atpakaļ... Iepriekšējās dienas notikumi atstāja iespaidu uz pārējiem un mēs visu ceļu pārrunājām par Dieva mīlestību, izglābšanos utt viņi jautāja man un es atbildēju uz interesējošiem jautājumiem... tā pat pastāstīju par Dieva mīlestību pret cilvēkiem...
Pa ceļam piestājām Aglonā, pie baznīcas, lai velreiz pateiktos Dievam par izglābšanos... un uzpildīties ar svētavotu ūdeni... Aglonā nēesmu bijis u tā bija pirmā reize, kad gāju uz baziliku - skats bija varens un iespaidīgs... sajūtas arī... bija zilas debesis un spoža saule...

Baznīcā pateicāmies Dievam un Lūdzām Dievu...Līvānos jau atguvām savu mašīnu, kas bija saremontēta un devāmies mājās...
Tā Dievs mūs izglāba no drošas nāves...

Ingus Siliņš, 25 g.v. Aloja (4 decembris, 2007)