Ilzes lieciba - 

Mīļais, Tēt! Paldies Tev par Jēzu Kristu, par mīlestību. Paldies par šo brīnisķo dienu, par brāļiem un māsām. Paldies, ka varēju šodien liecināt draudzītē par sestdienas notikumiem: "Par mazo atslēdziņu. - Mīļa māsa man uzdāvināja skapi. Ar dēlu sestdien no rīta ieradāmies pie māsiņas, lai skapi izjauktu un varētu pārvest uz istabiņu centrā. Bet atklājās, ka lai izjauktu skapi vajag mazu atslēdziņu. Māsas mājā tik maziņa uz -6- atslēdziņu neatradām. Ko nu darīt? Nolēmām, ka mums vispirms ir jāpagodina Tētis un iesim uz slimnīcu, kā katru sestdienu ierasts, lūgt par slimajiem.

Dēls iesākumā bija neapmierināts un tā īsti negribēja nākt mums līdzi, jo viņš bija sagatavojies palīdzēt pārvest skapi, nevis iet sludināt. Palūdzāmies, lai laikā kamēr mēs būsim slimnīcā atrodas atslēdziņa un risinājums kā pārvest skapi. Slimnīcā, māsa teica, ka apdeguma centrā esot kāds vīrs kam ir sludināts Dieva vārds, bet Jēzu vēl neesot pieņēmis. Mēs uzreiz devāmies šo vīru apciemot.

Palātā, kur viņš gulēja bija četri vīri. Mēs visi, tai skaitā arī mans dēls pēc kārtas liecinājām, cik Varens un Liels ir mūsu Mīlestības Dievs, mūsu Tētis. Un pastāstījām, kā Jēzus Kristus ir mūsu dzīvēs daudz brīnumu darījis. Kad šiem vīriem pajautāju - kurš vēlas lai viņam būtu tāds Dievs un vai viņi vēlas pieņemt Jēzu Kristu, atbilde skanēja vienbalsīgi, visi četi vīri teica - jā. Aleluja! Slava Tētim, mēs visi skaļi lūdzām par grēku nožēlu un lai Jēzus Kristus ir Kungs un Svētais Gars ir mūsos. Lielākais prieks piepildīja mūsu sirdis. Tad aizlūdzām par dziedināšanu. Un devāmies tālāk, apciemojām ticības māsu, kas bija tikusi nelaimē, kad uzsprāga gāzes balons un palūdzām arī par viņas dziedināšanu. Mīlestība plūda no sirds uz sirdi, mūs piepildīja Dieva prieks.

Šādu prieku var saņemt tikai Dieva bērni Arī manam dēlam bija prieks, viņš teica - tagad saprotu kāpēc jūs ejat uz slimnīcu. Tālāk devāmies atpakaļ pie māsas uz māju. Bet atslēdziņas mums vēl nebija. Priekā ejam, slavējot Tēti par Viņa varenajiem darbiem slimnīcā. Esam jau tuvu māsas mājai, kad pēkšņi māsa paziņo - ir atslēdziņa. Viņa saņēma domu no Dieva, ka pāri ielai kaimiņam ir šī atslēdziņa. ? Vai kaimiņš mājās ? Vai patiesi viņam ir tik maza atslēdziņa? Zvanam, nāk kaimiņš, māsa stāsta mūsu vajadzību. Viņš piekrīt- pameklēšot, ja atradīs ienāks pie māsas. Mēs dodamies pie māsas gaidīt, dzeram tēju, gaidam vai būs. Manī bija pilnīgs miers, jo Tētis jau iepriekš bija māsai pateicis ka ir atslēdziņa. Atnāk kaimiņš ar atslēdziņu, bet neder - pa lielu. Ko nu? Viņš vēlreiz apskata skapi un padomājis saka- aiziešu vēl pameklēt. ? Vai būs? Pēc neilga laika atnāk ar divām mazām atslēdziņām. Tieši tāda izmēra kā vajag. Kāda mums bija sajūsma. Cik mīļš un uzticams ir mūsu Tētis. Paldies Viņam. Tai pat vakarā skapis jau tika pārvests un saskruvēts pie manis centra istabiņā."

Mīliet Tēti, Viņš visas lietas atrisina brīnumainā veidā. Slava, gods un pateicība mūsu mīļajam Tētim.

Ilze Zviedre