Guntas liecība -

Dievs mani ir vadījis sargājis jau no mazotnes.Kad gulēju maza gultiņā ,bet istabā ienāca lodveida zibenis,kas nostājās virs manas gultiņas un tad pēc laiciņa lēni izgājis pa logu-mamma bija nobijusies ne pa jokam,bet tā nu bija.Tad atkal gadu vecumā ,kad mamma bija aizgājusi pēc ūdens ar diviem spaiņiem,bet es piegāju pie degošas plīts un attaisīju durvītes un aizdedzināju savu kleitiņu.

Degu vienās liesmās,kad mamma pārradās,bet Dievs mani pasargāja un slimnīcā izveseļojos,lai gan nebija viegli.Vēl tagat rētas par to man atgādina.Dievs vienmēr mani sargājis un vadījis caur visām grūtībām.

!Tad 13 gadu vecumā gāju pa šauru taciņu gar matorzāģi,kas zāģēja man malku un nejauši tas ievilka manu mēteli un nogrieza gabaliņu no gurna mīkstuma,bet varēja taču būt vēl ļaunāk-Dievs mani sargāja un paliku dzīva,lai gan slimnīcā vajadzēja pārstādīt ādu ,lai vaina sadzītu.

Tādu gadījumu daudz,kur Dievs vienmēr mani pasargājis.Bet ciešanas mani ir darījušas stipru un gudru-par visu pateicos Viņam.Nekas nenotiek tāpat vien bez Viņa ziņas.To tikai tagat saprotu.

Dievs runā caur notikumiem-tikai mums jāprot saredzēt.

Gunta Salna, Liepāja (5 decembris, 2007)