Māra lieciba -

Dievs ir brinišķiks un viņa želastiba ir par mums.
Es lasiju jusu liecibas un ta katra ir ipaša un liels Dieva ierocis. Es pastastišu savu liecibu. Es augu nekristiga ģimenē un Dievu nepazinu, ka ari mana ģimene bija problemas ar alhoholu . Kad man bija 13 gadu, vecaki izšķiras , un es pus-gadu dzivoju pats par sevi . Iemacijos visadas sliktas lietas un ari draugus sev tadus atradu . Pectam dzivoju ar vecomati, bet viņa nespeja mani audzinat . Un es izaugu uz ielas, majas tikai gaju paest un izguleties. Zagu, lietoju alkaholu, un ari 16 gados saku lietot visadas narkotikas, ari tiku vairakas reizes tiesats un biju 2 reizes ieslodzijuma.

 Duros un dzivoju riktiga elle . Man viens draugs kas ari bija narkomans, atgriezas un kļuva kristietis. Viņš brauca uz Liepaju, uz kautkadu evaņģelisku pasakumu un piedavaja man un vel dažiem citiem ari aizbraukt. Es pat isti nesapratu kur braucam. Pasakums bija ļoti labs, tur runaja cilveki un stastija savas liecibas ka Dievs atbrivojis un dziedinajis. Beigas bija uzaicinajums pieņemt Jezu. Es atceros ka gribeju iet bet bija kauns , beigas izgaju un pieņemu Jezu .

Taka es lietoju heroinu man jau vajadzeja devu un man bija slikti, fiziski saka laust. Draugs to pateica kalpotajiem kas tur bija un viņi azludza par mani es gandriz apkritu un apvemos. Braucot majas es aizmigu, kad pamodos pilseta es izlecu no autubusa un gaju raita soli, lidojot . Domaju kautkas nav, un tad tikai sapratu ka man nav vairs slikti un jutos labi. Tas bija Dieva brinums, bet toreiz es to nesapratu un domaju ka tas ir psiholoģiski iespaida - ta es to toreiz iztulkoju. Tas bija 2000 gads. Taka biju veca vieta vis aizgaja vecas sliedes, turpinaju lietot narkotikas.

Un tad Jaunatne ar Misiju rikoja nometnes cilvekiem ar atkaribam -  Ceļš uz Brivibu. Es aizbrau un tur bija brinišķigs laiks, dzirdeju daudz liecibu ka Dievs atbrivo no narkotikam un redzeju ka viņi nemelo un tas stipri runaja uz mani. Jo viņi bija patiesi un nebaidijas saukt lietas istos vardos, kur citi butu klusejuši, nekad neteiktu. Ka ari brauca dažadi macitaji un stastija par Dievu.

Braucot majas es biju pilns ar iedvesmu un ceribu mainit savu dzivi. Bet pagaja nedeļa un es pakritu, atkal biju vecas sliedes atpakaļ. Cinijos daudz un saku sevi pat ienist par to ka nespeju atmest narkotikas. Mans bralis atgriezas un viņš ari man stastija par Dievu. Bet es neklausijos, es priecajos ka viņš ir brivs. Jutos ka nesmu cienigs un tac kads es biju ka man ir vieta citur. 2005 gada aizbraucu atkal uz šo nometni, biju noguris no visas savas dzives. Un nometne saņemu atklasmi.

Es gribeju tikt brivs no narkotikam, bet ne no citam lietam - meitenem, alhoholu un zakšanas un visa cita. Sapratu ka tas viss ir saistics, ka nevar vienu atmest un citus paturet.

Tad man bija tada ka vienošanas ar Dievu, vel pedejo reiz meģinašu es pats, ja nesanaks rikojies Tu un es paklausišu. Aizbraucot majas noturejos 2 nedeļas un kritu, es teicu: "Dievs es nevari dari Tu".

Pec kada laika man bija piedavajums aizbraukt no manas pilsetas. Un es piekritu, Dievs nokartoja man drošibas lidzekli. Ko es domaju ka nemainis jo Policija uzkatija ka tadi cilveki ka es nemainas un mekleja iespejas la iesedinatu . To nomainija un es aizbraucu. Man sakas tuksneša laiks, jo vecaja dzive es zinaju ko speju un kas esmu. Bet but kristietim man tas baidija - tas bija kas jauns ko es nepazinu. Un gribeju iepazit, sapratu ka vecais vis ir galigi garam. Nolemu ka iešu Jaunatne ar Misiju KMS skola. Zinaju ka iegušu jaunu pamatu savai dzivei. Un ari ta bija - Dievs mani macija pa priekšu caur kluso laiku un tad Lektors vel macija tieši par, to tas bija vis labakais.

Piedzivoju daudz un sapratu par Dievu, par sevi, apzinajos kas es esmu. Prakse vel visu pielietoju un izmainiju visu savu dzivi un Slava Dievam pec šis skolas. Vel ari izgaju BSS skolu, macijos Bibeli studiju skola.

Tagad palidzu citiem kas mekle Dievu.

Esmu pateicigs Dievam par visu ko viņš man ir devis - piedevis manus grekus, atbrivojis mani no vergu domašanas, pagodinajis ka Tevs, un vel daudzam lietam. Esmu piedzimis jauns un par to gods un slava vienigi Dievam. Un ticu ka katram viņa lieciba ir stipra un varens ierocis pret ienaidnieku. Es pats tiku uzrunāts ar liecibam. Esiet svetiti.

Māris Ivanovskis 25 g.v., Kuldiga (5 decembris, 2007)