Citiem Tu esi mazs, rokās paslēpjams,

Daudziem sen aizmirsta lieta.

Daudzi Tevi piemin tikai tad, kad ir grūti,

Citi Tevi uzskata par nevajadzīgu.

Ir tādi, kas Tevi pazaudēja trokšņainās ielās,

veikalu rindās, pūlī un kņadā.

Citi saka, Tu esot par tālu,

Citi domā, esot sameklējuši, ko citu(eksotiskāku).

Daudzi tevi ielikuši zelta rāmī pie sienas,

un katru nedēļu noslauka putekļus.

Citiem Tu esot par vecu, citiem –par jaunu,

citiem- par noietu etapu.
 

Bet man
 

Tu esi liels, es Tevi nevaru paslēpt saujā.

Tu esi Tas, kuru es nevaru aizmirst,

kuru es negribu pazaudēt, vai nolikt kaut kur tālu no sevis.

Tev nav vajadzīgi zelta rāmji,

Tev pieder mana sirds;

Tu esi Kungs pār manu dzīvi,

Tu mani sauc par savu bērnu,

Un es Tev drīkstu sacīt- Tēvs .

Tev pieder viss, Tu esi augstāks

pār it visiem – DIEVS!

Autors: Ieva